Uz neredzīti, Brasa!

1905. gadā celtais Brasas cietums tagad tiek slēgts kā novecojis un modernajām prasībām neatbilstošs. Ieslodzītie tiek pārcelti citur. Kas valstij viens lēmums, indivīdiem dzīves pavērsiens.  “No mājām braucu prom,” saka kāds, kurš Brasā pavadījis pusi sava mūža. Pašu rokām viņi iznīcina savu veco sadzīvi, spriež par agrākiem laikiem, iepazīstina ar cietuma dzīvi un likumiem. Tam visam būtu jāmainās – hodku, zeku un šmonu pasaulē tagad ienāks tādi vārdi kā intergrācija, adapcija, modernizācija. Taču tam līdz galam netic pat darbinieki. Filmas varoņi savā dzīvē atkal ir robežas priekšā  – kurš no vecā uz jauno, kurš no ieslodzījuma uz brīvību.