Citādi Dziesmu svētki. Kurzeme
Raidījums
2021
Par raidījumuŠogad tradicionālie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki notiek neierastā laikā un formātā. Aicinām noskatīties dokumentālo stāstu cikla "Citādi Dziesmu svētki" ceturto sēriju, kas stāsta par svētku dalībniekiem Kurzemes pusē – Priekulē,
Liepājā, Ēdolē, Sabilē un Engurē. Apciemojusi
amatierkolektīvus Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, Māra Sleja dodas tālāk, lai
noskaidrotu, kā jūtas bērni un jaunieši Kurzemes pusē – kā viņus ietekmējis
aizvadītais gads un vai Dziesmu un deju svētki ir gaidīts notikums.
Pirmais pieturas punkts ir
Priekule, kur Māra satiek Priekules Mūzikas un mākslas skolas kori un tā
vadītāju Agritu Hanzovsku. Viņi svētkiem gatavojušies ļoti aktīvi, veidojuši
kopīgus video, jo tikai ar darbiem var noturēt kvalitātes līmeni.
Liepājas folkloras kopa
"Ķocis" pārsteidz ar tautastērpu dažādību un krāšņumu.
"Ķoča" vadītāja Solveiga Kūlaine mēģina kolektīvā radīt ģimenes
sajūtu – tas palīdz savējos saturēt kopā. Viņa ir pārliecināta, ka Dziesmu
svētki ir latviešu kultūras esence, savukārt jauniešiem šogad svētki ir katra
reize, kad var sanākt kopā.
Neviens no Ēdoles deju
kolektīva "Stārķēni" bērniem vēl nav piedalījies Dziesmu un deju
svētkos klātienē. "Stārķēnu" vadītāja Inese Poriķe nenoliedz, ka
šajos apstākļos nav viegli strādāt, bet bērni grib dejot un daļai tautas dejas
ir ģimenes tradīcija.
Savukārt Sabilē ir senas
teātra spēles tradīcijas. Sabiles pamatskolas bērnu leļļu teātra audzēkņi ne
tikai spēlē, bet paši arī izgatavo savas lelles. Teātra vadītāja Sarmīte
Jurjaka saka, ka skolotāji šajā laikā ir palikuši kustīgāki un elastīgāki. Viņa
mājsēdes laikā nodarbības rīkoja tiešsaistē, lai bērni varētu turpināt
apmainīties ar pieredzi un zīmējumiem. Attālinātas mācības gan mazie sabilieši
negribētu turpināt, jo bijušas gan problēmas ar interneta vīrusu, gan šādi
grūtāk izprast uzdoto.
Engures Mūzikas skolas koklētāju
ansamblī spēlē sešas mūzikas skolu absolventes, kas paralēli studijām atrod
laiku reizi nedēļā kopīgi uzspēlēt. Gita Andersone, ansambļa vadītāja ar rokām
izšuvusi 70 000 krustiņu meiteņu Rendas tautastērpu kreklu apkaklītes, lai tie
būtu kā īsti. Ansamblis bijis svarīgi arī saglabāt un uzturēt mēģinājumu
tradīciju kaut attālinātā formātā, neskatoties uz sliktāku skaņas kvalitāti un
citu spēlētāju trūkumu blakus.