LAMPA 2022: Ēnu ekonomikas ēnas puse. Vai iedzīvotāju parādi veicina ēnu ekonomiku?

Latvijā par ēnu ekonomiku ir ierasts domāt galvenokārt caur darba devēja–uzņēmēja prizmu. Tiek pieņemts, ka uzņēmējs ir, iespējams, negodīgs vai valsts nodokļu sistēma motivē negodīgu rīcību. Tomēr retāk tiek domāts par darba ņēmēju motivāciju pieņemt algu "aploksnē". Garajā parāda vēsturē ir novērots, ka nauda, ko kredītņēmējs samaksā privātos parādos, ir nauda, kas iet secen sabiedriskajam sektoram nodokļu veidā. Ja sabiedrībā pārāk pieaug privāto kreditoru vara, tad iedzīvotāju darba un finanšu resursus primāri sāk kontrolēt privātā sektora peļņas loģika. Tas, savukārt, nozīmē, ka valsts vara pār iedzīvotāju resursiem sarūk, un tā kļūst nabagāka. Vai šāda likumsakarība ir novērojama arī Latvijā? Vai iedzīvotāju parādsaistības veicina nokļūšanu un palikšanu ēnu ekonomikā? Un vai tas nozīmē, ka valsts politikai jāmaina pieeja ēnu ekonomikas mazināšanā, piemēram, ieviešot plaši pieejamas parādu dzēšanas iniciatīvas? Vai parādu dzēšana veicinātu iedzīvotāju motivāciju atgriezties formālajā ekonomikā un sekmētu nodokļu nomaksu?