Citādi Dziesmu svētki. Rīga

Šogad tradicionālie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek neierastā laikā un formātā. Aicinām noskatīties dokumentālo stāstu cikla "Citādi Dziesmu svētki" noslēdzošo sēriju par svētku dalībniekiem Rīgā un Pierīgā.Pirmais Māras pieturas punkts ir Jūrmala, kur notiek "Saulesvijas" pasākumi. Jūrmalas Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa dalībniekus iedvesmo daba, jūra un vējš, ko dzird arī kokles skaņās. Jūrmalas jaunieši atzīst, ka šogad Dziesmu un deju svētku sajūta nav tāda pati kā citas reizes, tomēr viņi turpinās koklēt arī šajos laikos.

Vecmīlgrāvja Rīgas Rīnūžu vidusskolas jaunieši ikdienā mācās krievu valodā. Viņiem ir iespēja caur mūziku savienot divas kultūras un izzināt savas krievu un latviešu saknes. Arī pandēmijas laikā viņi turpināja mēģināt iespēju robežās, dziedāt un spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Nataļja Jekimova, Rīgas Rīnūžu vidusskolas kora "Prima" un vokālā ansambļa "Rīnūži" vadītāja atzīst, ka pandēmijas sākumā tika daudz raudāts, bet vajadzēja savākties, jo bija svarīgi dziedāt un redzēt audzēkņus – pa vienam, diviem, kā nu varēja. 

Deju skola "Dzirnas" vasaras pavada Krimuldā, kur ir labākā deju zāle Latvijā. Agris Daņiļēvičs, deju skolas mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs neslēpj, ka "Dzirnu" audzēkņiem šogad ir bēdīgi, jo Dziesmu un deju svētkos visi dalībnieki ir kā liela ģimene, viena valsts. "Dzirnu" jaunieši dejo gan laikmetīgās dejas, gan arī tautas dejas un ar lieliskiem panākumiem startē skatēs. Pandēmijas laikā skolotāji nodarbības centās vadīt tā, lai jauniešiem ir interesanti, bijuši arī tematiskie klases vakari un inteliģentās spēles par tautas deju tematiku.

Mārupes pūtēju orķestrim tikšanās "Saulesvijas" gājiena laikā ir lieli svētki. Pēteris Pētersons, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestra vadītājs apliecina, ka orķestris savu līmeni uztur jau no 2013. gada, kad cītīgi mēģinājuši, lai piedalītos simtgades Dziesmu un deju svētkos. Orķestris ticis arī uz šī gada svētkiem, tāpēc jauniešiem ir žēl, ka svētki šogad īsti nevar notikt.

Savukārt Salaspils  bērnu deju kolektīvam "Sienāzītis" ir dziesmu svētku sajūta, īpaši filmēšanas dienā. Mārtiņš Pēdājs, deju kolektīva vadītājs stāsta, ka pandēmijas laikā lielākās izmaiņas bijušas lielajiem bērniem – viņiem parādījušās citas intereses. Svētku tradīciju nodošanā esot kritums, tomēr tam "Sienāzītis" tiks pāri un turpinās dejot.

Māra Ropažu tautas deju kolektīvu "Cielaviņa" pamanījusi Instagramā. "Cielaviņas" audzēkņi visu dara kopā, tostarp arī paši izveidojuši savu logotipu. Kolektīvu vada Terēze Jozefa un viņas meita Zane Kristiāna Jozefa, nododot tautas deju tradīcijas no paaudzes paaudzē. Uz nākotni kolektīva vadītājas skatās bažīgi – kā varēs saglabāt un noturēt latviešu kultūras mantojumu šajā straujajā, mainīgajā laikā. Tomēr ansamblis pielāgojas situācijai un pat iestudējis tradicionālo tautas deju kustības epidemioloģiski drošākā variantā.